Mani darbi nav nodeva modei

Es gribu, lai mani darbi dotu spēku. Mums ir jābūt stipriem, lai stāvētu pretīm visam tam, kas nes tumšu spēku – tumsai. Manā sapratnē mākslai jārada cilvēkā vēlme pēc skaistā un labvēlīgā.

Tas nāk no tautas. Zemes. No vietas, kur cilvēks dzimis.
Bez zināšanām un sava sākuma sajūtas apzināšanās nevar būt spēks.
Ja skatāmies atpakaļ redzam, ka tas kas atnācis līdz mūsu dienām caur mākslu, arheoloģiju, folkloru, ticību, rāda to, ka mazās pasaules visām tautām ir daudz kopējā. Ornamentos lasāmas vienādas rakstu zīmes, līdzīgi Dievu attēlojumi, līdzīga vēlme tiekties pēc labā . Interesanti, ka citu planētu būtnes sūta mums zīmes, kas redzamas senajos ornamentos. Protams katrs laiks nāk ar savu problēmu. Mūsu laiks ir sarežģīts.
Cilvēks pazaudējis ticību, ideālus. No kosmosa mums sūta zīmes, ka zeme ir briesmās. Pasaules norietā cilvēkam jāapzinās ko viņš dara.
Jāsavāc visi savi spēki un domas un jāattīrās. Jāatgriežās pie saviem Dieviem.
Senajiem kokiem, akmeņiem. Pie tā, kas ir taisnais enerģijas avots. Par to visu es domāju, kad strādāju pie saviem darbiem.
Iepazīšanās ar ornamentu nepieciešama, lai saprastu tā būtību. Tas palīdzēs rasties tīram stilam, kā dabiskā attīstība tika apturēta.

Pienācis laiks, kad jāapzinās senās formas un tradīcijas. Viegli uztveramās ornamentālās formas glabā noslēpumu, kas prasa nopietnu attieksmi.
Par tautu sauc tos, kurus apvieno kopēja valoda.

Ornaments – apliecinājums kopējai kultūrai. Tas satur sevī senu informāciju, kodētu stāstu par pagātni, par to, kas agrāk bija svarīgi cilvēkam. Par to, kam viņš ticēja, kam jautāja palīdzību, kas viņu sargāja.
Cilvēks var būt brīvs tad, kad pazīst pats sevi, izmainot sevi maina pasauli. Cilvēkam sevi jāapzinās lielajā kosmosa telpā. Dzīvot nepārkāpjot tās likumus. Mācēt atdot labāko, kas viņam ir un cīnīties ar ļaunumu. Saprast kas ir sevī.

Es uzticējos sev. Visu to meklēju un centos piepildīt. Dalos ar Jums savos atradumos.