kim? Laikmetīgās mākslas centrs ielūdz uz Ullas fon Brandenburgas personālizstādes „Kalns, grimsti! Ieleja, celies!” atklāšanu 29.aprīlī, 19.00 – 21.00 kim?.
KALNS, GRIMSTI! IELEJA, CELIES!
Ullas fon Brandenburgas personālizstāde
Izstādes kuratore – Zane Onckule
30. aprīlis – 7. jūnijs, 2015
Ulla fon Brandenburga, 2015
Ullas fon Brandenburgas izstādes „Kalns, grimsti! Ieleja, celies!” pamatā ir ideja par sensimoniešu komūnu – 19. gadsimta sākuma franču politisko un sociālo kustību, kura balstījās utopiskā sociālista, socioloģijas tēva un “trakā pareģa” – Kloda Anrī de Ruvruā (jeb Sensimona, 1760–1825) idejās. Piedaloties Jaunā Rīgas teātra aktieriem Maijai Apinei, Jevgēnijam Isajevam, Andrim Keišam, Varim Piņķim, Edgaram Samītim, Latvijas Bankas korim un diriģentiem Matīsam Tučam un Kasparam Vēveram, zviedru komponistam Joakimam Saksenbornam, filmēšanas un skaņu ieraksta komandai, 2015 gada martā Rīgā tapusi filma-performance, kas ir izstādes centrālais darbs dažādu objektu, tekstīliju un koka instalāciju apdzīvotās kim? izstāžu zāles abos stāvos.
Šī ir mākslinieces otrā performance-uzvedums, kas seko sensimoniešu ideoloģijai par zinātnes un ražošanas garā balstītu nākotnes sabiedrību, kurā katrs indivīds radīs piepildījumu sava produktivitātes potenciāla realizēšanā tehnokrātu pārraudzītā hierarhiskā sabiedrībā. 70 minūšu garā performance „Sensimonieši” (Les Saint-Simoniens) pirmo reizi tika izrādīta Kaaitheater teātrī Briselē 18. un 19. martā performanču festivāla Performatik 2015 programmas ietvaros.
Sensimonieši ticēja, ka sabiedrība restrukturēsies, atsakoties no tradicionālajiem uzskatiem par garīgajiem un laicīgajiem spēkiem, un šī sabiedrības evolūcijas gaita neizbēgami novedīs pie ražošanas sabiedrības, kas būs balstīta uz un gūs labumu no „…noderīgā darbā iesaistītu cilvēku kopības” – „patiesas līdztiesības” pamata. Izstāde Rīgā uzburs atmiņas un iedzīvinās šo, vienu no pirmajām „dzīvā sociālisma” platformām, kuras ideju atbalstītāju un sekotāju vidū ir tādi ievērojami domātāji un sociālie teorētiķi kā Ogists Konts, Heinrihs Heine, Tomass Kārlails, Kārlis Markss, Džons Stjuarts Mills un citi.
Ullas fon Brandenburgas darbus raksturo izmantoto mediju dažādība, kas savukārt izvēršas tematiskajā koncentrētībā. Noteikti motīvi parādās dažādos kontekstos, performances atsaucas uz sienu gleznojumu idejām, zīmējumi izrādās esam pētījumi topošām filmām, un filmu rekvizīti kļūst par patstāvīgiem objektiem. Savukārt teātra iestudējumos un performancēs ideja par karnevālu kā sabiedrības kārtības leģitīmu pārkāpšanas veidu satiekas ar maskas jēdzienu kā vēlmi pēc jaunas identitātes un īstenības un šķietamības sajaukumu.
Dzimusi 1974. gadā Karlsrūē, Ulla fon Brandenburga (Ulla von Brandenburg) dzīvo un strādā Parīzē. Viņas darbi ir tikuši izstādīti Musée National d’Art Moderne Pompidū centrā, Parīzē; Fisher Landau Center For Art, Longailendā, Ņujorkā; Tate Modern, Londonā; The Israel Museum, Jeruzalemē; Galleria d’Arte Moderna e Contemporanea, Torino; FRAC Piemonte, Torino; Kadist Art Foundation, Parīzē; Fondation Louis Vuitton pour la Creation, Parīzē; FRAC Ile-de-France, Parīzē; FRAC Aquitaine, Bordo; Frac Pays de la Loire, Karkefū. Izstāžu izlase: MAMCO, Ženēva; Kunstverein, Hannovere (2014); Die Strasse Art: Concept, Parīze (2013-2014); Secession, Vīne (2013), Instalācija Death of a King, Palais de Tokyo, Parīze (2012-2013); Frac Ile de France, Parīze (2011); Irish Museum of Modern Art, Dublina (2008).
