kim? Laikmetīgās mākslas centrs ielūdz uz Ievas Epneres personālizstādes “Paradīze jaunam cilvēkam” un Krisa Šārpa kūrētās izstādes “Akmeņu arhīvs, kuru periodiski aktivēt, pārdomāt, sabojāt un visbeidzot – izrotāt ar izdomājumiem” atklāšanu 14.augustā plkst. 19.00 – 21.00. Izstādes atklāšanu plkst. 19.00 ievadīs rakstnieka un kuratora Krisa Šārpa lasījums.

 

PARADĪZE JAUNAM CILVĒKAM
Ieva Epnere

Kuratore: Zane Onckule

Ieva Epnere (dz. 1977) ir latviešu māksliniece, kas dzīvo un strādā Rīgā. Viņas darbu centrā ir fotogrāfija, video un filmas, kurās personiski, privāti stāsti ir sākumpunkts mākslinieciskām refleksijām par identitāti, tradīcijām un rituāliem.

 

AKMEŅU ARHĪVS, KURU PERIODISKI AKTIVĒT, PĀRDOMĀT, SABOJĀT UN VISBEIDZOT – IZROTĀT AR IZDOMĀJUMIEM

Kurators: Kriss Šārps

Izstādes gidi: Kaspars Groševs, Ainārs Kamoliņš, Toms Ķencis, Ieva Kraule, Anda Lāce, Santa Mičule, Tomass Pārups, Laura Prikule, Maija Rudovska, Elīna Sproģe

Projekts pievēršas akmeņu lietojumam un nozīmei laikmetīgajā mākslā, kā arī to naratīvajam jeb lingvistiskajam potenciālam. Šis projekts nav nedz izstāde, nedz lekcija šo vārdu ierastajā izpratnē. Drīzāk to varētu dēvēt par arhīvu, kuru paredzēts aktivēt caur naratīvu, spekulācijām un neizbēgami kļūdainu interpretāciju. Projekts iecerēts ne vien kā izpēte par akmeņu lietojumu laikmetīgajā mākslā – izpēte, kas vairāk vēršas dziļumā, nevis plašumā –, gan arī kā ad-hoc, mainīgs rituāls, kura pamatā ir akmeņu nolasīšana. Izmantojot rudimentāros, mēmos, necilos un par bezjēdzīgiem uzskatītos tā dēvētās pirmscivilizācijas objektus, kas mākslā pārveidoti par kultūras objektiem, arhīvs pretendē uz valodas funkciju. Šīs valodas nozīme un izteiksme vēl jānosaka. Piemēram, lai gan tā var pildīt valodas pamatfunkciju – būt par ikdienas dzīves instrumentu, labākajā gadījumā radot jaunas, kaut arī primitīvas formas, tā var būt arī gaišredzīga un mistiska atkarībā no tā, kurš un kā to lieto.

– Kriss Šārps