Ceturtdien, 18.augustā, Spīķeru kvartāla laukumā, Masakvas ielā 8, ikviens interesents aicināts apmeklēt vasaras sezonas noslēdzošo dzejnieku sacīksti „Dzejas slams”, kurā dalību ņems un savus darbus publikai un žūrijai prezentēs desmit dzejnieki. Pasākuma sākums pl.19.00. Ieeja bez maksas.

„Dzejas slamu” sērija sadarbībā ar „Poetry Latvia” Spīķeru kvartālā norisinās jau otro gadu, ik reizi uz pasākumiem pulcējot arvien jaunus dalībniekus un skatītājus, tādējādi īstenojot arī pasākuma galvenos mērķus – veicināt jauno dzejnieku aktivitāti, izpausmju daudzveidību, oriģinalitāti un sadarbību ar citu mākslas jomu pārstāvjiem, kā arī veicināt sabiedrības interesi un informētību par dažādajām dzejas formām un tendencēm.

“Dzejas slams” ir viena no vitālākajām un enerģiskākajām dzejas kustībām, kas daudzviet pasaulē ir atdzīvinājis interesi par dzeju mūsdienās.

Tā ir dzejnieku sacensība, kur dzejnieki izpilda savus oriģināldarbus auditorijas priekšā, kura tos vērtē, nosakot sacensības uzvarētāju. “Dzejas slamu” priekšnesumi no ierastajiem dzejas priekšlasījumiem atšķiras ar to, ka vērtēts tiek ne tikai dzejolis, bet arī tā izpildījums, līdz ar to dzejnieki tiek izaicināti dramatizēt savas dzejas izpildījumu, ko skatītāji vērtē gan pēc dzejoļa satura un stila, gan pēc pasniegšanas veida un entuziasma. Priekšnesumus vērtē nejauši izvēlēti 1 skatītāju pārstāvis, kurš pēc katra priekšnesuma dod savu vērtējumu, kā arī trīs savas nozares profesionāļi – dzejnieki un kādas citas radošās nozares pārstāvis. Aicināt piedalīties žūrijas sastāvā dzejas lietpratējus un uzstāšanās meistarības novērtētājus, ierosināja slama profesionāļi no Lielbritānijas un ASV, tādā veidā nodrošinot daudz profesionālāku vērtēšanu. Trīs minūtēs, kas ir katra dalībnieka uzstāšanās laika maksimums, atļauts skaitīt tikai vienu savu dzejoli, vai arī vairākus tikai tad, ja tie ir saturiski saistīti. Vērtējot priekšnesumu, žūrija ņem vērā šo nosacījumu. Piekto vērtējumu dod pasākuma auditorija.

„Dzejas slamos” žūrijas dalībnieki un auditorija ir tā, kas izvēlas, kurus dzejniekus tā grib dzirdēt vēlreiz, jo vērtēšana notiek kārtās un labākos rezultātus ieguvušie uzstājas atkal un atkal. Dzejnieki tiek konstruktīvi kritizēti, tomēr ikviens ir atkarīgs no auditorijas labvēlības. Skatītāji tādējādi kļūst par katra dzejoļa klātbūtni, noārdot barjeras starp dzejnieku, kritiķiem un skatītāju. Tas vienlaikus ir arī izaicinājums rakstītajam vārdam pārvarēt tradicionālo papīra formu, kļūstot par īstenu piedzīvojumu acīm un ausīm.