15.janvārī Spīķeru kvartālā, Dirty Deal Teatro radošajās telpās, kuplā skaitā pulcējās dzejas cienītāji, lai uzklausītu 12 jaunos talantus un kopā ar žūriju noteiku slama uzvarētāju. Šajā reizē uzvaras laurus plūca un naudas balvu 75 eiro apmērā saņēma Rihards Raudonis, savukārt par skatītāju simpātiju tika atzīts Aleksandrs Barons.

„Dzejas slams” kā ierasts norisinājās trīs kārtās. Sākotnēji skatītājiem bija iespēja noklausīties visus 12 jaunos dzejniekus un viņu daiļradi. Katram no dalībniekiem bija jāsagatavo 3 oriģināldarbi, attiecīgi katrai kārtai paredzot pa vienam dzejolim.

Pēc katras preformances žurijas locekļi, šoreiz – Māra Ķimele, Arstarulsmirus, Jevgēņijs Mesmers un pārstāvis no skatītājiem – izteica savas sajūtas un vērtējumu 10 baļļu sistēmā. Tāpat katru dzejnieku vērtēja skatītāji, paužot savu atbalstu konkrētm dalībniekam, paceļot rokas. Otrajā kārtā sacentās seši vislabāk novērtētie pārstāvji pirmajā kartā, savukārt finālā iekļuva trīs otrajā kārtā visaugstāk novērtētie dzejnieki. „Dzejas slamā” par skatītāju simpātiju balvu  sacentās otrās kārtas 4. -6. vietas ieguvēji.

„Ir liels prieks redzēt, ka „Dzejas slams” ar katru reizi uzrunā arvien vairāk gan jaunos dzejniekus, gan auditoriju. Ar katru reizi skatītāji nāk arvien vairāk, dzirdam un redzam, pozitīvas emocijas un saņemam labas atsauksmes par šo pasākumu, kas ļauj mums cerēt un domāt, ka „Dzejas slama” popularitāte arvien palielināsies tāpat kā pasākuma kvalitāte kopumā,” stāsta „Rīgas Spīķeri” pārstāvji.

Nākamais “Dzejas slams” norisināsies martā. Informācija sekos!

Pasākumu organizē „Poetry Latvia” un biedrība „Rīgas Spīķeri”.

Atbalstītāji: „Otrā Elpa”, „Dirty Deal Teatro”.

 

Piedāvājam iepazīties ar otrā „Dzejas slama” uzvarētāja Riharda Raudoņa dzejoli.

 

“Mana mutācija”

 

Mana mutācija

Svešāda šķiet

Esmu savādnieks

 

Bet tu skaties manī

Šķiet meklē manī

Kaut ko no mūsu ideāla – Homo Novus

 

Tu saki vajadzētu man jaunas drēbes

Varbūt aiziet pie friziera

 

Bet es ar nazi iedūru kājā, izrāvu aci

Apvēmu kotletes un sabojāju gaisu

 

Tad izdzēru zaļo dziru, nogriezu ausis

Kliegdams uz krūtīm grebu Homo Novus

Vieta nepietika, iznāca tik Homo

 

Logu atvēru un ar galvu pa priekšu

Devos pretī asfaltam

 

Tas mani sagaidīja ar siltu skūpstu

Apskāva stipri, stipri

Līdz asinis Mitri pašķīda

 

Bet Ja reiz

Kāds kanibāls

Manas miesas atliekas

Centīsies no asfalta nolaizīt

Tad viņa liktenis būs līdzīgs

 

Sažļembājis sausās smadzeņu stiegras

Sasūcies sarkani melnās asinis

Tam atrauga nejauši paspruks

Nosmirdēs pēc sātīgās pagātnes

 

To saklausīs viņa kanibāl draugi

Viņu pasludinās par ģēniju esam

Un arī viņš izraus acis

Un arī viņš caurdurs kāju

Un dzīvi beigas ar vārdiem gudriem:

 

„Katrs kanibāls reiz

Pats par savu upuri kļūst!”